Sestdien, 2. februāra vakarā es – Uldis – kopā ar Keitu Eniju Plato tikāmies ar Codes pagasta jauniešiem pēc Codes pagasta jaunatnes organizatora Kaspara Kalēja aicinājuma. Atsaucība nebija liela – pieci dalībnieki, bet pasākums izvērtās tik interesants, ka beigās tikai mājās atjēdzos, ka nevienu bildi neuztaisījām.
Šī nelielā tikšanās bija nozīmīga vairākos punktos. Uztaisīju mazu materiālu, lai iepazīstinātu ar dambretes pamatiem tos bērnus, kas dambreti jau ir spēlējuši. Gūtā pieredze liecina, ka pašreizējos 12 piemērus mierīgi var paplašināt uz 24 – jaunieši tika galā apmēram 40 minūtēs un šo pasākumu noteikti var paildzināt vēl uz kādu pusstundu.
Otrs – izrādās, ka mūsu vidū vēl aizvien ir slēptie talanti. Neteikšu, kurš no dalībniekiem tas bija, bet ir. Tiesa, pusaudža vecumā, lai sāktu trenēties, vajag kādu milzīgu atklāsmi, pārliecību un kaut kādu mītisku ticību. Ieslēgties un izturēt vismaz divus gadus sistēmā, kur spēlē Reinis Štāls, Denijs Vilhelms Krauklis un viņiem līdzīgiem – tur vajag kādu īpašu pārliecību. Jā, tīri teorētiski, ja esi tiešām talantīgs, pēc diviem gadiem vari sākt spēlēm ar viņiem līdzīgi, bet – kurš pusaudža vecuma ir gatavs cīnīties divus gadus. Morāle ir skaidra – biedrības “Prāta laiks” īstenotie turnīri 1. klašu audzēkņiem pašlaik ir efektīvākais veids, kā šādus talantus pamanīt pietiekami laicīgi un dot viņiem reizē arī iespēju attīstīties.
Te varam pieķerties pēdējam “Mēneša prātnieka” turnīram. Jaunajiem puišiem vajadzēja vismaz četrus turnīrus, lai atvērtu savas spējas. Viņi jau redz kombinācijas, ir gatavi ieklausīties treneros, ir spējīgi normāli aizvadīt mačus. Pēc pirmā turnīra kaut cik novērtēt varēja Ervīnu Strjuku, cerēt, ka kādreiz labi spēlēs Verners Fībigs, bet Kristians Zemturis noteikti nepievērstu uzmanību. Tagad tas viss ir mainījies. Tas nozīmē, ka šāda sistēma mums ir jāturpina.
Savukārt Codes pasākums bija labs ar to, ka, balstoties uz esošo apmācību un turnīru pieredzi, izdevās radīt un izmēģināt nelielu, lai ziņā īsu un efektīvu materiālu, kā parādīt veselu virkni dambretes nianšu, par ko iesācēji parasti neaizdomājas. Domājams, ka nākotnē tas ļaus labāk strādāt mūsu iesācēju projektos. Kā jau teicu – bildes nav, bet tomēr vienu piedāvāšanu – viena no materiāla kombinācijām, kurai jāiemāca divas lietas. Pirmā – nav ko līst ārā no dāmu pozīcijām sākumā un otrā – ir vērts pasēdēt un padomāt, nevis ķert pirmo kombināciju, ko ierauga. Pašlaik esam atraduši četrus veidus, kā “sodīt” melnos, varbūt jūs pamanīsiet vēl kādu.
